Tātad, pēc planetārija mums piezvanīja Taņa un mēs sarunājām aiziet uz restorānu. Varbūt man te putrojas telpas-laika kontinuums un tas notika dienu vēlāk, bet nekas traks - galu galā, es te nerakstu nekādu vēsturisko hroniku.
Vēl viena Lūpa panorāma. Pievērsiet uzmanību jahtu skaitam.
Atpakaļ mēs sākumā gājām caur jums jau zināmo Museum Campus. Starp citu, iepriekšējā rakstā es nepievienoju fotopierādījumu tam, ka tas atrodas uz dambja, kas izveidots no atkritumiem, rokot tuneli.
Labojos.
Kreisajā pusē tālumā ir planetārijs, pa vidu okeanārijs, bet labajā pusē – muzejs
Tālāk atradās Grant Park, nosaukts par godu diženajam karavadonim un viduvējam prezidentam, kurš attēlots uz 50 dolāriem. Ja jūs par Grantu neko nezināt, pietiks ar šo frāzi no vikipēdijas: "1865. gada aprīlī, pēc garas un sūras kauju virknes Grants piespieda ģenerāli Lī padoties ar visu armiju un ar to pielika punktu pilsoņu karam." Parkā mēs ilgi sēdējām uz soliņa, bet tā arī nesagaidījām lielo strūklu no Bakingemas strūklakas. Bet tas ir tā vērts – milzīgs 45 metru augsts izvirdums parādās reizi stundā (ko mēs nezinājām) un ilgst divdesmit minūtes. Vispār jau strūklaka satur 5 miljonus litru ūdens, kurus tā izspļauj ar ātrumu 900 litri sekundē no savām 133 sprauslām. Starp citu, es ievērtēju google street view - nav slikti, nav slikti. Lai ieraudzītu tur strūklaku, spiediet pa labi.
Starp citu, pēdējās divās jūnija nedēļās (tas ir, pat it kā tieši šobrīd) Čikāgā notiek pasaulē lielākais kulinārijas festivāls Taste Of Chicago. Tur, cita starpā, pasniedz Čikāgas stila picu dziļā traukā, kas vairāk izskatās pēc pīrāga. Kāpēc mēs to nepagaršojām, a, Alīnka? Vispār Čikāgā ir daudz kā pasaulē vislielākā un ļoti slavenā, ieskaitot planetāriju un okeanāriju.
Mana māsa uz Bakingemas strūklakas fona
Granta parkā notiek arī slaveni džeza un blūza festivāli, pie kam pēdējais sākās vienā dienā ar mūsu vizīti. Kaut arī neesmu blūza fans, droši vien būtu aizgājis - tāda līmeņa dzīvais koncerts vienmēr paķer. Bet mana māsa vispār nav mūzikas cienītāja, mocīt viņu negribējās, bet vienam nav interesanti.
Jāsaka, visādas radības Čikāgas parkos ne saskaitīt, pie tam tas, skaitās, ir pilsētas centrs. Labi vēl strazdi, kuri uzbrūk apmeklētājiem un vāveres. Bet kur, sakiet lūdzu, dzīvo truši, kas izskrien no krūmiem?
Tas nav strazds, bet tādu putniņu Ilinoisā un Viskonsinā ir ļoti daudz
Tālāk bija svaigi uzbūvētais Millennium Park, tas ir, Tūkstošgades parks, kurš arī ir daļa no Granta parka. Agrāk tā vietā bija dzelzceļa šķirošanas stacija, pēc tam autostāvvieta. 2004. gadā uz autostāvvietas jumta pabeidza parka celtniecību, kurš, dabiski, atkal ir lielākais uz jumta uzbūvētais parks pasaulē. Principā loģiski, ka kaut kur taču visam lielākajam pasaulē jāatrodas, bet tāda sajūta, ka ASV tādu lietu ir 90%.
Starp citu, mašīnu izplūdes gāzes nemaz nejūt. Atšķirībā no Rīgas un īpaši Maskavas, kur šajā ziņā vispār ir vāks. Drīz būs kā kādā Ķīnas pilsētā, kur uzstādītas speciālas caurules ar tīru gaisu, lai gājēji laiku pa laikam varētu paelpot un nenosmaktu no izplūdes gāzēm. Čikāgā pat Lūpa ielās elpojas viegli.
Alīna uz Prickera paviljona fona.
Mileniuma parkā ir daudz visādu lietu. Piemēram, Prickera paviljons. Prickers, atšķirībā no Granta, nav varonis, bet ukraiņu ebrejs, un viņa ģimene kļuva par vienu no bagātākajām ASV. Paviljonā notiek vienīgais bezmaksas brīvdabas klasiskās mūzikas festivāls ASV.
Tērauda bļemba zemāk redzamajā foto saucas Cloud Gate un atrodas laukumā, kas nosaukts kompānijas American Telephone and Telegraph vārdā, kura ir plaši pazīstama ar savu sadalīšanos daudzās mazās kompānijās antimonopola lietas ietvaros. Bļemba izmaksāja 23 miljonus zaļo prezidentu, bet tas bija to vērts – pirmkārt, naudu deva sponsors, un otrkārt, skulptūras popularitāte ir liela. Sver tā 110 tonnas, un savu nosaukumu, lai cik dīvaini nebūtu, attaisno - skat. bildi. Vietējie gan to apsaukā par "Pupu".
Alīna uz tērauda bļembas fona
Starp citu, cienītājiem parunāt par korupciju Latvijā nebūs lieki zināt, ka parks celtniecības budžetu pārsniedza četras reizes, bet dažas no parka apkalpošanā iesaistītajām firmām ir lielākie mēra priekšvēlēšanu kampaņas sponsori. Tā strādā kapitālisms. Valdošie ir megakorporāciju ielikteņi, kas lobē to intereses. Acīmredzami, šis variants tomēr ir labāks par afrikāņu, kur pie varas esošie lobē savu radinieku un to draugu intereses.
BP Pedestrian Bridge - pa to mēs neklejojām, bet pagājām zem tā - uz okeanāriju
Parkā ir vēl daudz kā, bet es sapratu, ka, ja rakstīšu par visu pēc kārtas, tad raksti par ASV kļūs par manu galveno nodarbošanos vakaros un brīvdienās pat līdz jaunajam gadam, kas var pat apnikt. Jo vairāk tādēļ, ka lūdza personīgo viedokli, nevis to infu, ko var atrast jebkurā ceļvedī vai Vikipēdijā. Tāpēc turpmāk gaidiet tekstu tikai par to, ko es redzēju savām acīm un kas man šķita neparasts.
